Ko nozīmē mūku un mūķeņu dzīve 21. gadsimtā Latvijā – vēsture un pieredzes stāsti projektā ‘Klosteris’

Tuvojoties Lieldienām, DELFI interneta žurnāls “Viņa.lv” publicē apjomīgu satura projektu “Klosteris”, kas ļauj izsekot klosteru vēsturei Latvijā un caur pieredzes stāstiem sniedz atbildi uz jautājumu, ko 21. gadsimtā nozīmē mūku un mūķeņu dzīve.

Mūku un mūķeņu dzīvi apvij gana daudz stereotipu, un, lai gan arī 21. gadsimtā stāšanās klosterī nozīmē garīguma un atteikšanās ceļu, laiks, kurā dzīvojam, ieviesis savas korekcijas – mūki un mūķenes lieto datoru, telefonu, lido lidmašīnās – un arī viņus skar dažādi skandāli, kurus izgaismo masu mediji.

Rakstu sērijā “Klosteris” ievada stāsts ir par klosteru vēsturi Latvijā, cik to ir mūsdienās un ko tad īsti var saukt par klosteri, un to turpina dažādi pieredzes stāsti, tuvāk iepazīstinot ar cilvēkiem, kuri izvēlējušies savu dzīvi veltīt Dievam, un atklājot viņu dzīvesveidu, vērtības un pārdomas.

Klosteris ir vieta, kur, neuztraucoties par ikdienas rūpēm, kapitāla veidošanu vai karjeru, realizēt idejas, kas pilnveido garīgi, – šādi projektā “Klosteris” iemeslus, kas cilvēku varētu motivēt 21. gadsimtā iestāties klosterī, raksturo sociālantropologs, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Kārlis Lakševics, bet jezuīta Jāņa Meļņikova, māsas Hannas Ritas Laues, bijušā Jezuītu ordeņa brāļa Kārļa Freiberga un paulīniešu tēva Jāņa Vīlaka stāsti sniedz plašāku un daudzpusīgāku ieskatu to cilvēku motivācijā, kuri nolēmuši iet šo ceļu.

Atsevišķs stāsts projekta ietvaros veltīts klosteriem padomju Latvijā laika posmā no 1958. līdz 1961. gadam. Neparastas ir arī padomju laiku mūķenes Nikonas atmiņas.

“Par klosteriem ir daudz stereotipu un mītu, tāpēc šķita interesanti saprast, kas ir tie cilvēki, kuri nolemj ziedot savu dzīvi Dievam, un kāda ir viņu dzīve pēc šī lēmuma pieņemšanas.

Man pašai kā cilvēkam, kurš stāv visai tālu no reliģijas, šis bija liels izaicinājums, tomēr tas, ka neesmu nevienā baznīcā, deva arī zināmu objektivitātes devu un vēlmi aprunāties ar pētniekiem, kas iedziļinājušies šajos jautājumos. Tiekoties ar cilvēkiem, kuri jau jaunībā nolēmuši kļūt par klosteru brāļiem un māsām, sarunas vienmēr bija interesantas un par ļoti plašām tēmām, bet sapratu, ka, lai arī kāds bijis katra intervējamā ceļš, viņus visus vieno nesavtīga vēlme darīt labu citiem, atsakoties no pašu labuma, kas manā uztverē ir cienījami šī vārda vislabākajā nozīmē, pat ja reizēm varu nepiekrist kādiem šo cilvēku uzskatiem,” par to, kā tapa ideja, un projekta tapšanā gūtajām atziņām stāsta “Klostera” idejas autore – DELFI interneta žurnālu satura redaktore Andra Briekmane.

Projekts “Klosteris” lasāms gan latviešu, gan krievu valodā:

https://www.delfi.lv/vina/klosteris/

https://www.delfi.lv/woman/monastir/

Projekta “Klosteris” satura autores ir Andra Briekmane un Aleksandra Novaka, foto – Kārlis Dambrāns un Mārtiņš Purviņš, dizainu veidoja Ilze Vanovska, tehnisko izstrādi nodrošināja Karīna Sabecka. Tulkojums – Egita Pandare un Aleksandra Novaka.

Leave a Comment